6.jūlijā, aprit tieši gads, kopš adoptējām mazsunīti Vilsonu no patversmes “Ulubele”. Tieši Facebook Ulubeles lapā ievietotā  fotogrāfija ar Vilsonu saviļņoja sirdi, un bija noturīga vēlme iepazīties ar viņu dzīvē.

Lācis mūs pieņēma uzreiz. Jau pirmajā dienā, ienākot mūsu mājā, viņš izskrēja un izlēkāja visas gultas un dīvānus un tikai tad apostīja vidi, kurā atrodas. Viņa uzticēšanās mums, man bija milzīgs pārsteigums, ņemot vērā viņa dzīvesstāstu, jo līdz mums, viņam bijuši vairāki saimnieki.

Sveiki! Mani sauc Mango. Savu pirmo vārdu vairs neatceros. Neatceros arī to, cik ilgi šai pasaulē dzīvoju, taču sirdī esmu mūžam jauns, vienmēr bijis optimists un paļāvies uz to, ka viss būs labi. Un tā arī ir – goda vārds, ticiet brīnumiem!!

Nu jau drusku vairāk kā 4 mēnešus manai ģimenei ir jauns draugs. Kā mēs mīļi smejamies – dīvāna briesmonītis. Iepazīšanās notika visai interesanti. Jau kādu laiku sekoju “DZAB ĶEPU ĶEPĀ”…

Reina bija adoptēta 9. martā, no patversmes ”Labās Mājas” Juglā. Viņai bija tikai apmēram 3. mēneši. Lai pieņemtu šo lēmumu, bijām domājuši vairākus mēnešus. Radās vairāk motivācijas, laika un enerģija un zināju, ka varētu pieņemt vēl vienu sunīti aprūpē – dot mājas kādam, kuram tās visvairāk ir nepieciešamas.

Iepazinos Anglijā ar Danuti, kura tajā laikā strādāja dzīvnieku patversmē “Ulubele”. Vārds, pa vārdam, izstāstīju cik ļoti vēlos sev mājās labāko draugu. Sarunājām, ka atgriežoties Latvijā sazināsimies un došos uz “Ulubeli” aplūkot sunīšus. Bet, nebija nemaz jābrauc, iegāju mājaslapā un sāku meklēt. Mana nepacietība uzvarēja. Bildē uz ziemīga fona stalti pozēja MANA Čuda.