Persijas kaķim piemīt maigs un mierīgs raksturs. Laiku, kas jāpavada, kopjot tā apmatojumu, kompensē tas, ka šie kaķi neprasa pastāvīgu uzmanību. Tie nav troķšņaini un neskums, ja būs tiem japavada ilgāks laiks vienatnē. Visi Persijas kaķi tiek vērtēti pēc vienota standarta, atšķirības ir vienīgi apmatojuma krāsā un zīmējumā. Standarta prasībām atbilst masīvs, spēcīgs ķermenis ar īsu kaklu, kājām un asti, platām krūtīm. Galva – liela, apaļa, ar izliektu pieri un izteiktu pāreju no pieres uz degunu, ausis mazas, izteiksmīgās acis. Acu krāsa variē, taču vienmēr atbilstoši apmatojuma krāsai. Apmatojums – garš, biezs, zīdains, krāšņa kupla apkakle un aste. Ausīs un pirkstu starpās aug garas spalvas.

Vēsture. Eiropā garspalvainie kaķi sastopami kopš sešpadsmitā gadsimta, taču par to eksistenci bija zināms jau daudz agrāk. Par persiešu dzimteni tiek uzskatīta mūsdienu Irānas teritorija. No turienes tie, sekojot tirdzniecības ceļiem, izplatījās Eiropā.

Piezīme. Kluss un mierīgs, persietis ir iecienīts mājas luteklis. Tas ir apveltīts ar klusu melodisku balsi, viņa “sarunas” aprobežojas ar klusiem ņaudieniem un murrāšanu. Lai gan persiešiem patīk sabiedrība, ir noteikti jārespektē viņu vēlme zināmu laiku netraucēti pavadīt vienatnē.