Kas ir svaigēšana?
Svaigēšana daudzu cilvēku acīs ir strīdīgs jautājums. Kamēr daži uzskata, ka tieši šādi suņi un kaķi ir ēduši pirms kļuva par mājas mīluļiem, citi tikmēr domā, ka veikalos nopērkamajā pārtikā ir viss nepieciešamais mīluļu pareizam uzturam.
Aplūkosim suņu un kaķu svaigēšanas faktus, kā arī Barfus dibinātāja Diāna Kontakeviča un Robina Lība Jansone dalīsies pieredzes stāstos par saviem mīluļiem un kā nonāca līdz svaigēšanai. Izvērtējot visus par un pret, katrs pats var nonākt pie secinājuma, kas viņa mīlulim ir tas labākais.
Kas tad īsti ir svaigēšana?
Suņu un kaķu svaigēšanas uzsvars tiek likts uz neapstrādātu gaļu, veseliem vai sadalītiem kauliem, zivīm, augļiem, dārzeņiem, jēlām olām, riekstiem un eļļām.
Svaigēšanas stāsts sākās 1993. gadā, kad Austrāliešu veterinārārsts Ians Blinghursts vēlējās paplašināt uzturu saviem mājas suņiem. Šai svaigēšanai tika dots nosaukums BARF, kas nozīmē Biologically Appropriate Raw Food jeb bioloģiski piemērots neapstrādāts uzturs (lieto arī nosaukumu Bones and Raw Food – kauli un neapstrādāts uzturs). Ians apgalvoja, ka suņiem nāk par labu lietot BARF uzturu, jo kā nekā tieši tā arī suņi ir ēduši pirms kļuva par mūsu mājas mīluļiem.
View this post on Instagram
Kas ir jālieto suņa pilnvērtīgā svaigēšanas uzturā?
Pirmkārt, lai uzņemtu pietiekamā daudzumā kalciju un ievērotu sabalansēta uztura principus, ēdienam būtu jāsatur 10% -1 5% kaulu.
Otrkārt, orgāniem jāsatur 5% – 10% no uztura daudzuma. Nekad nebarojiet ar lielu daudzumu aknu, vēlamā robeža ir 5%. Akna satur daudz A vitamīna un var mīlulim izraisīt caureju. Tas pats attiecas uz parējiem orgāniem – ne vairāk kā 5% – 10%, ja vien nesastāv no dažādu veidu orgāniem (nieri, liesu, aizkuņģa dziedzeri, smadzenēm un citiem uzturvielu bagātiem orgāniem), tad pieļaujams ir līdz 1/4 no kopējā uztura.
Treškārt, muskuļgaļas daudzums sastāda aptuveni 60 – 75% no kopējā suņa uztura (atkarīgs cik daudz no orgāniem esiet devuši). Gaļa ir olbaltumvielu bagāta un tā sunim nepieciešama, lai veidotu spēcīgus audus, kā arī nepieciešams hormoniem un enzīmiem, lai varētu izbaudīt pilnvērtīgu dzīvi.
Ceturtkārt, dārzeņi (un augļi) sastāda 10% – 20%, bet dārzeņus ieteicams blenderēt, jo tie sunim organismā ļoti slikti pārstrādājas un viņš nesaņem vērtīgās uzturvielas un vitamīnus.
Piektkārt, ir cilvēki, kuri saviem suņiem dod zivju eļļu, bet ne vienmēr tas ir labākais risinājums. Tā vietā labāk dot veselu zivi (sardīnes, salaku, siļļķes, skumbrijas) vienreiz vai divreiz nedēļā, vai arī var pievienot nelielu zivi dažādās ēdienreizēs. Nedēļā zivīm būtu jābūt 5% no visa uztura daudzuma.
Svaigēšanas ieguvumi
Spožāka spalva, veselīgāka āda, tīrāki zobi, svaigāka elpa, vairāk enerģijas, mazāk veselības problēmu.
Iespējamie riski
Cilvēka un suņa veselības draudi gaļā esošo baktēriju dēļ. Ja ilglaicīgi netiek nodrošināts pilnvērtīgs svaigēšanas uzturs, tas var sabojāt suņa veselību, kā arī iespējamība, ka suns aizrīsies ar nesadalītu kaulu, iespēja nolauzt zobu vai iekšķīgi sadurties.
View this post on Instagram
Kā ir ar kaķiem?
Kaķiem ir nedaudz citādāk kā suņiem, tomēr princips ir tas pats – uzturā tiek lietota neapstrādāta muskuļgala, orgāni un kauli. Ik pa laikam kāda jēla ola. Kaķiem uzturā nav nepieciešami dārzeņi un ogļhidrāti, tomēr nelielos daudzumos tas ir pieļaujami.
Kaķa ēdienkarte sastāv no 84% muskuļgaļas, 6% ēdamie kauli, 5% akna, 5% citi orgāni.
Kaķu svaigēšanas ieguvumi
Izvairīšanās no cietes saturošiem produktiem. Ciete un cukurs, kas sastopams kaķu barībā var novest pie dažādām veselības problēmām kā diabēts, iekaisumi, artrīts, urīnceļu iekaisumi un aptaukošanās. Iespēja kaķim aptaukoties ir arī tad, ja uzturā lieto nepārstrādātu pārtiku, tomēr tas lielākoties notiek ēdot veikalā nopērkamu uzturu, kas satur daudz ogļhidrātus. Kā arī spožaka spalva, veselāka āda, tīrāki zobi, svaigāka elpa un vairāk enerģijas.
Iespējamie riski
Baktērijas, kas atrodas neapstrādātā gaļā un iespēja aizrīties vai sadurties ar kauliem.
View this post on Instagram
Pāriešana no sausās barības uz svaigo barību
Vispareizākais variants ir pāriet lēnām un nesteidzīgi. Sākumā pielikt nelielu devu ar gaļu pie sausās barības, lai mīlulis pierod pie jaunās garšas, smaržas. Tad lēnām, ar katru dienu vari palielināt gaļas daudzumu un samazināt sausās barības devu. Jāvēro mīluļa vēdera izeja, ja viss ir kārtībā, tad turpinat! Bet nav jānobīstas arī, ja ir caureja, tas pieder pie lietas, jo organismā notiek lielas pārmaiņas.
Diānas un Robinas pieredzes stāsti
Suns tāpat kā cilvēks ir tas, ko viņš ēd. Veselīgs un sabalansēts uzturs ir katras dzīvas radības veselības pamatā. Barfus dibinātājas Diānas Kontakevičas ceļš uz svaigo suņu barību sākās pirms vairāk kā trīs gadiem, kad viņas Kavaliera Kinga Čārlza spanielam bija smaga pārtikas alerģija. Elrojam alerģija sākās pēc 2 gadu vecuma, kad nepārtraukti kasījās un ārā krita spalva.
Līdz Diāna nonāca pie svaigās barības, tika izmēģināts viss – sausā barība alerģiskiem suņiem, spēcīgi medikamenti, steroīdi. Tieši ar homeopātijas kursa beigām, Diānas rokās nonāca Juttas Ziegler grāmata “Dogs will live longer if”.
Pēc grāmatas izlasīšanas Diāna sāka gatavot Elrojam svaigo barību, kas viņu atbrīvoja no kasīšanās mokām un saimniekus no stresa par to, ka nekādīgi nevar palīdzēt savam mīlulim.
Tagad Diānai ir 5 stafordšīras bulterjeri un visi ir svaigēdāji. Suņi ir veselīgi, spīdīgu un mīkstu spalvu, bez alerģijām un dzīvespriecīgi. Diānas suņi katru ēdienreizi gaida ar sajūsmu, jo bieži tiek piedāvāts kaut kas jauns. Suņiem apnīk ēst vienu un to pašu, tāpēc ir svarīgi mainīt olbaltumvielu avotus, jo dažādām gaļām ir dažāda uzturvērtība.
Vienam no suņiem vasarā bija kucēni, kuri jau no pašiem pirmsākumiem tika baroti ar svaigu gaļu. Arī esot pie jaunajiem saimniekiem kucēni tiek baroti tikai ar svaigu gaļu.
View this post on Instagram
Barfus komandā ir arī Robina Lība Jansone, kuras omei ir Ziemeļsibīrijas laika vārdā Punktiņš, kurš nu jau ir cienījamā vecumā. Visu mūžu ēdis sauso barību un putras, ko ome cītīgi vārīja ziemas periodā. Punktiņam izkrita spalva, visu ādu klāja kreveles, suns gulēja kaktā gaužām nelaimīgs un kļuva agresīvs uz apkārtējiem cilvēkiem savu sāpju dēļ.
Robina meklēja veterinārārstu, kurš varētu sunim palīdzēt. Līdz beidzot nonāca pie daktera Daiņa Kukaiņa, kurš pēc stāstītā noteica pamainīt suņa ēdienkarti vismaz uz 2 nedēļām – barot tikai ar svaigu gaļu. Rezultāts šokēja.
Robinas ome zvanīja un raudādama stāstīja, ka Punktiņam sākusi augt spalva, viņš ir atguvis dzīvesprieku, skraida pa pagalmu. Droši var teikt, ka svaigā barība viņu izglāba.
Savukārt Robinai ir 2 suņi – franču buldogs un dobermanis. Franču buldogu Lolu iegādājās 2 mēnešu vecumā, sākumā baroja ar audzētājas ieteikto sauso barību (audzētāja baroja ar sauso un mājās gatavoto pārtiku). To lietojot, Lola nokārtojās ļoti daudz, līdz 7 reizēm dienā, līdz Robina ievēroja, ka barojot ar mājas ēdienu, skaits samazinājās. Tad nu Robina sāka pētīt citas alternatīvas suņu barošanai un 4 mēnešu vecumā Lola kļuva par 100% gaļēdāju.
View this post on Instagram
Pavisam drīz Lolai būs 2 gadi un viņai nav neviena alerģija, kas ir tik ļoti izplatīta problēma šīs šķirnes suņiem. Otrs suns ir dobermanis vārdā Marta, kuru Robina adoptēja gada vecumā. Līdz tam Marta bija ēdusi tikai sauso barību, zobi viņai bija dzelteni, ar aplikumu un elpa nebija svaiga. Graužot kaulus, Marta pusgada laikā atbrīvojās no zobakmens, uzaudzēja muskuļu masu, spalva palika mīkstāka un spīdīgāka. Dabīgie vitamīni uzlaboja gan fizisko, gan garīgo veselību.
Diāna un Robina iesaka negaidīt veselības problēmas vai alerģijas, bet barot ar pilnvērtīgu uzturu uzreiz.
Pašā sākumā tas šķiet grūti un neiespējami, bet visu var, ja gribiet savam mīlulim dot to labāko. Nevajag baidīties, visi suņi var kļūt par svaigēdājiem. Galvenais ir nesteigties, jo suņa organismā notiek lielas pārmaiņas, pārejot no sausās barības uz svaigo. Tava suņa veselība pateiks tev paldies, suns kļūs enerģiskāks, priecīgāks un laimīgāks.
Par veselīgām maltītēm,
Vēl Whisker
