Tag Archives: "adopcija"

Kad sākām braukt ar meitām uz Mežavairogiem staidzināt suņus, bijām sarunājušas, ka braucam TIKAI staigāt. Mums jau bija kaķis un suns ieviestu pamatīgas izmaiņas mūsu dzīvesveidā. Taču jau otrajā dienā acīs iekrita dzeltens maza auguma suns, kuram uzreiz atnāca vārds – Persiks.

24. oktobris 2017.gads, diena, kad satiku savu spoguli dzīvnieka veidolā vārdā Lola.
Jāsāk ar to, ka esmu visīstākais “suņu mīlis”. No bērnības un pieaugot, neatceros brīdi, kad esmu bijusi bez suņa blakus.

Suņa adopcija no patversmes vienmēr ir nopietns lēmums. Pirmo reizi mēs tādu pieņēmām 2017. gada augustā, kad nenovēršami nelika mieru patversmes suņu “sludinājumi”. Tieši šādā veidā mēs pamanījām savu pirmo ģimenes suni – Gretu Jelgavas dzīvnieku patversmē. Devāmies iepazīties. Viņa bija jauna un ļoti aktīva – to pamanījām jau pašā sākumā un sapratām, ka esam gatavi!

27. aprīlī apritēja tieši trīs gadi kopš mums ar vīru ir draugs. Labākais draugs, kuru sauc Rūdiņš vai dažkārt arī Rūdis, lai skan tā cienīgāk un nopietnāk. Tas šķiet gluži kā vakar, kad mēs pavisam negaidīti iepazināmies. Lai arī doma par suni tobrīd īsti netika apsvērta (suņi gan mums ģimenē vienmēr bijuši lielā cieņā), mūsu starpā jau no pirmā tikšanās brīža notika slavenais klikšķis, kas lika saprast, ka dzīve bez šī mazā ķepaiņa vairs nebūtu iespējama.

Tedijs pie mums dzīvo jau gandrīz gadu un gan es, gan mans dzīvesbiedrs Lauris var teikt, ka šis gads ir bijis prieku, pārsteigumu un izaicinājumu pilns. Daļa – pateicoties Tedijam. Tedijs mūsu mājās ir ienesis daudz vairāk prieka, smieklu un dzīvības. Kā gan citādi – Tedijs ir ļoti aktīvs dalmācietis, kurš pie mums nonāca jau pieaugušā vecumā.

Vienmēr esmu vēlējusies Latvijas parasto strīpaino kaķi. Lēmumam par kaķa uzņemšanu ģimenē gatavojos ilgi. Zināju, ka vēlos dot mājas kaķim, kuram tās nav vispār. Sociālos tīklos ieraudzīju Ivetas Godaines fotogrāfijas, kurās bija redzama skaista kaķu meitenīte. Iveta ar vīru tikko bija uzsākuši darbību dzīvnieku biedrībā „Dzīvnieku SOS”.

Viss sākās ar to, ka piekritu pieskatīt draudzenes suni uz ilgāku laiku. Mans topošais vīrs Ivars sākumā īsti nevēlējās piekrist pieskatīšanai, bet beigu galā tomēr vienojāmies. Ja reiz nākotnē gribēsim suni, tad šis būs lielisks ģenerālmēģinājums. Eksperiments izdevās un Ivars padevās sunim, bet ar nosacījumu, ka jābūt līdzīgam kā iepriekš pieskatītam mīlulim – terjerveidīgam.