Suņi seniori var dzīvot laimīgu un veselīgu dzīvi. Tomēr, tā kā suņi noveco, mēs noteikti ievērojam dažas veselības izmaiņas. Suņu saimnieki mēdz novērot vispārēju “palēninājumu”, mazāku izturību fiziskas slodzes laikā, samazinātu veiklību un kustīgumu, kā arī dažkārt personības izmaiņas. Dažiem suņiem ir pavājināta interese par rotaļlietām, spēlēm un ēdienu. Suņi var šķist apmulsuši, dezorientēti vai mazāk reaģējoši nekā bija jaunībā. Var pat gadīties, ka urinē vai izkārnās iekštelpās.

Šīs ne vienmēr ir novecošanas pazīmes; tie var būt arī dažādu veselības problēmu simptomi. Izlasot par slimībām un traucējumiem, kas saistīti ar vecumu, uzzināsiet kā pienācīgi rūpēties par savu senioru suni.

Suņiem, kuri noveco, parasti ir šādas veselības problēmas:

 1.Artrīts

Tāpat kā cilvēkiem, arī daudziem suņiem ar vecumu attīstās artrīts. Visizplatītākā artrīta forma, kas novērota vecākiem suņiem ir osteoartrīts, ko sauc arī par deģeneratīvu locītavu slimību. Šis stāvoklis, galvenokārt, ietekmē svaru nesošās locītavas (gurnus, ceļgalus, elkoņus, plecus), izraisot eļļošanas šķidruma zudumu, skrimšļa nolietošanos un kaulu patoloģiju.

Šīs locītavu izmaiņas izraisa sāpes, stīvumu un samazinātu kustības diapazonu. Osteoartrīts ir progresējošs, kas nozīmē, ka laika gaitā stāvoklis pasliktinās. Lai arī tas nav izārstējams, ir dažādas procedūras, kas var palēnināt progresu un atvieglot sāpes.

2. Nieru slimības

Novecošana ietekmē nieres, tāpēc suņiem senioriem ir bieži sastopamas nieru slimības. Hroniska nieru slimība parasti ir pakāpenisks process, kas sākas ar nieru funkciju samazināšanos līdz pat to pilnīgai izsīkšanai. Šo slimību nevar izārstēt, taču, par laimi, ir daudzi veidi, kā to ārstēt, pagarinot dzīves kvalitāti un ilgumu.

Jo ātrāk tiek atklāta nieru slimība, jo lielākas iespējas palēnināt progresu. Agrīnas nieru izmaiņas var pananīt urīnanalīzēs. Nieru slimības pazīmes ir paaugstinātas slāpes un urinēšana, apetītes zudums, slikta dūša un letarģija. Suņiem speciāla diēta var būt ļoti efektīva.

3. Kurlums

Vecāka gadagājuma suņiem parasti ir sliktāka dzirde. Nervu deģenerācija suņiem senioriem parasti izraisa pakāpenisku dzirdes zudumu. Diemžēl neko nevar darīt, lai apturētu kurlumu, tomēr var palīdzēt sunim pielāgoties. Daudzi saimnieki sākumā domā, ka dzirdes zudums patiesībā ir demence, jo suņiem var būt līdzīgs apjukums.

Par laimi vājdzirdīgiem suņiem ir diezgan viegli adaptēties un tā kā tas nenotiek vienas dienas laikā, tas dod jums laiku pielāgoties. Izmēģiniet īpašas metodes nedzirdīgu suņu apmācībai, piemēram, izmantojot roku signālus. Tādā veidā uzzināsiet, ka dzirdes zudums gandrīz neietekmē suņa ikdienas dzīvi.

4. Aklums

Tāpat kā kurlums, pakāpeniski pasliktinās arī redze. Parasti tas notiek acu deģeneratīvu izmaiņu dēļ, bet to var izraisīt arī tāda acu slimība kā katarakta. Ja domājat, ka suns kļūst akls, noteikti apmeklējiet veterinārārstu. Ja aklums ir vienkārši vecuma dēļ, to diemžēl nevar izmainīt. Par laimi, suņi mazāk paļaujas uz savu redzi, nekā varētu domāt.

Vienmēr pārliecinieties, ka darbojaties ar suni vienādi lēnā tempā, vienmēr ejiet pie pavadas, ja atrodaties ārā, un mēģiniet izvairīties no pārvietošanās gar mājas mēbelēm. Kad suns pārzina mājas izkārtojumu, iespējams, labi orientēsies, izmantojot citas maņas. Piezīme: pēkšņs aklums var būt ārkārtas situācija.

5. Demence/Kognitīvā disfunkcija

Suņi novecojot, var izjust izmaiņas, kas ir līdzīgas demencei un Alcheimera slimībai. Pazīmes sākumā ir niecīgas, bet var kļūt ļoti izteiktas, kā rezultātā var pasliktināties dzīves kvalitāte. Demences pazīmes suņiem ietver dezorientāciju, apjukumu, klejošanu, stāvēšanu stūros, došanos uz durvju nepareizo pusi, vokalizāciju, sadarbības mazināšanās ar ģimeni, urīnēšanas/izkārnījumu negadījumi iekštelpās, miega izmaiņas, nemiers un daudz kas cits.

Daudzas no šīm pazīmēm var būt citu slimību simptomi, tāpēc noteikti dodieties pie veterinārārsta. Demenci vai kognitīvos traucējumus nevar izārstēt, taču ir zāles un uztura bagātinātāji, kas dažos gadījumos var palīdzēt.

6. Vēzis

Diemžēl vēzis ir bieži izplatīts arī suņiem. Lai arī jaunāki mīluļi var saslimt ar šo slimību, gados vecākiem mājdzīvniekiem tas tiek novērots daudz biežāk. Atkarībā no vēža veida, tas izraisa dažādus simptomus, kurus var grūti pamanīt sunim novecojot, tāpēc regulāras veselības pārbaudes ir tik ļoti svarīgas.

Pārbaudēs un laboratoriskajos izmeklējumos var atklāt ko tādu, ko nepamanīsiet ar neapbruņotu aci. Vēža ārstēšanas iespējas atšķiras atkarībā no vēža veida un stadijas. Jo ātrāk tas tiek diagnosticēts, jo lielākas iespējas izdzīvot.

7. Cistas un audzēji

Vecākiem suņiem ir tendence iegūt dažādus izaugumus un izciļņus. Tie jāpārbauda veterinārārstam, lai izslēgtu tādu slimību kā vēzis. Par laimi, daudzi šie izaugumi ir labdabīgas kārpas, dzimumzīmes vai tauku cistas. Parasti tie nav ķirurģiski jāoperē, ja vien suni netraucē.

8. Nesaturēšana

Vecuma izmaiņas orgānos, muskuļos un nervos var apgrūtināt suni “saturēt” urīnu tā, kā iepriekš bija pieradis. Nesaturēšana var liecināt par daudz un dažādām slimībām, tāpēc ir svarīgi dodies pie veterinārārsta uz pārbaudi. Tomēr, ja citas veselības problēmas nav atrastas, būtu nepieciešamas pielāgot savu grafiku tā, lai biežāk suni izvestu pastaigā.

9. Aptaukošanās

Suns var iedzīvoties liekajā svarā jebkurā vecumā, tomēr novecojot svara pieaugums ir biežāk sastopams. Aptaukošanās var izraisīt vai saasināt tādas veselības problēmas kā artrīts, sirds slimības un diabēts. Lai novērstu aptaukošanos suņiem senioriem, samaziniet barības daudzumu. Svarīgi ir būt joprojām aktīviem. Ja suns nogurst dodoties garākās pastaigās, tad apsveriet iespēju dienas laikā doties vairākās īsās pastaigās.

Ja jums ir aizdomas, ka mājdzīvnieks ir slims, nekavējoties zvaniet veterinārārstam. Ar veselību saistītos jautājumos vienmēr konsultējieties ar veterinārārstu, jo viņš ir pārbaudījis jūsu mājdzīvnieku, zina mājdzīvnieka veselības vēsturi un var sniegt labākos ieteikumus jūsu mīlulim.

Tavs Whisker